Likumprojekta mērķis esot veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci, taču tā saturs – absolūti pretējs mērķim, un “rezultātā kropļos tirgu, veicinās cenu pieaugumu un mazo ražotāju, piegādātāju un mazumtirgotāju iznīcību”. Vienīgie ieguvēji būšot lielie vairumtirgotāji un lielie ražotāji.Jāatgādina, ka ar preču zīmi “top!” šobrīd darbojas 209 pārtikas veikali, kas pieder 12 vietējiem uzņēmumiem.Saskaņā ar paziņojumā pausto “likumprojekts paredz vairākus absurdus un kaitnieciskus grozījumus, kas būtiski ietekmēs gan vietējos mazumtirgotājus, piegādātājus un ražotājus, gan pircējus”.”Nekur un nevienā mirklī nav runa par mazumtirgotāju interešu aizstāvību, bet gan vairāk ir sajūta par atgriešanos komunismā, kur pasaka, kas ir jātirgo un par kādām cenām. Kur paliek brīvais tirgus, kur paliek godīga biznesa veidošana? Galu galā, kur tad parādās rūpes par Latvijas iedzīvotājiem un preču pieejamības nodrošināšanu?” komentē “top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.Viens no likumprojekta smagākajiem punktiem esot vienādu uzcenojumu noteikšana un nesamērīga sodu palielināšana.”Lai nodrošinātu vienlīdzīgu uzcenojumu visās preču grupās, mazumtirgotājiem būs jāpārstrādā iekšējie procesi un jāpieņem papildu darbinieki, kas pie katras ražotāju un vai piegādātāju iesniegtās cenu maiņas sekos līdzi, lai netiktu pārkāpts likums, jo sods par vienu pārkāpumu mērāms miljonos,” skaidro Priedīte. Šīs papildu izmaksas “neizbēgami atspēlēsies” preču gala cenās, un pircēji būšot tie, kas visvairāk sajutīs šīs izmaiņas. “Turklāt, paši noteikumi ir neskaidri. Kas ir atļauts un kas nav – būs atkarīgs no ierēdņu interpretācijas,” uzsver Priedīte.”Likumprojekta grozījumu mērķis ir veicināt pārtikas nozares daudzveidību. Jau šobrīd cenšamies katrā no veikaliem iekļaut gan “lielo” zīmolu, gan mazo ražotāju un zemnieku produkciju, apzinoties, ka no piedāvātā sortimenta vidēji 20% veido 80% apgrozījumu, kas visbiežāk ir zemāko cenu preču grozs ar mazu uzcenojumu vai pat zem pašizmaksas. Atlikušie 80% sortimenta ir vairāk pircēju ērtībām un vietējā biznesa atbalstīšanai. Plašais sortiments un dažādās produktu grupas veido dažādu piecenojuma politiku, jo tas cieši saistīts ar preces apriti. Likumprojekta izmaiņas nevis palielinās sortimenta daudzveidību, bet, tieši pretēji, to samazinās,” viņa prognozē.”Top!” valdes locekle uzver, ka tirgus attiecības, tajā skaitā sortimenta plašumu, nosaka pircēji, viņu izvēles un pirktspēja. Tā ir uzņēmējdarbības pamatloģika – uzņēmēji asi konkurē savā starpā, tajā skaitā ar preču sortimenta plašumu un kvalitāti, atbilstoši savu pircēju vēlmēm.Ja administratīvais slogs un sodu risks būtiski pieaugs, mazos un ļoti mazos piegādātājus mazumtirgotāji mēģinā
Rețeaua de magazine “top!” întreabă unde a dispărut piața liberă și avertizează asupra creșterii prețurilor
