Tendences ir līdzīgas visā Eiropā. Diemžēl samazinājumu piedzīvo arī Francija un Īrija, kuras iepriekš tika uzlūkotas kā piemēri augstai sieviešu nodarbinātībai, labvēlīgai un elastīgai ģimenes atbalsta politikai un augstākiem dzimstības rādītājiem kā citviet. 2022. gadā Eiropas Savienības summārā dzimstības koeficienta vidējā vērtība bija 1,46, kas nav pietiekami, lai notiktu paaudžu nomaiņa. Salīdzinot ar 2001. gadu, kad rādītāja vērtība bija 1,43, tas ir pavisam nedaudz pieaudzis, taču iezīmē kopējo reģiona dzimstības tendenci. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā šis rādītājs līdz šim bija pārsniedzis Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju. Diemžēl, sasniedzot augstāko punktu 2016. gadā, kad summārais dzimstības koeficients Latvijā bija 1,74, tas piedzīvojis kritumu, 2023. gadā – 1,36.i Kopumā tas iezīmē tendenci, ka turpinot novecoties, demogrāfiskā slodze uz mazskaitlīgāku jaunāko paaudzi arvien palielināsies, arvien vairāk pieaug izaicinājumi veselības un sociālās aizsardzības un aprūpes pieejamībā, ne mazāk izaicinājumu skar nodarbinātības, izglītības, aizsardzības un citas nozares, kuras saistītas ar cilvēkkapitāla nodrošinājumu.Lai notiktu vismaz vienkāršā paaudžu nomaiņaii nepieciešamais summārais dzimstības koeficients pie relatīvi zemas mirstības ir 2,1.Dzimstību ietekmējošo faktoru kopums ir plašs, taču pievērsīšos dažiem no tiem, manuprāt, būtiskākajiem.Kāpēc bērnu ik gadu dzimst mazāk?Ņemot vērā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu augstos dzimstības rādītājus un pēc tam sekojošo dzimstības samazinājumu, reproduktīvā vecumā esošo sieviešu skaits ir būtiski sarucis. Priekšstata radīšanai par sieviešu skaita izmaiņām minēšu piemēru – sievietes vecumā no 25 līdz 40 gadiem, respektīvi vecuma grupa, kurām statistiski visbiežāk dzimst bērni. 2013. gadā – 292,5 tūkstoši, bet jau 2024. gadā šīs vecumgrupas sieviešu skaits bija par 38% mazāks jeb 181,9 tūkstoši.Tas izskaidro, kāpēc mums ir skaitliski mazāk bērnu. Proti, reproduktīvā vecumā esošo sieviešu, kas bērnus var dzemdēt, ir būtiski mazāk. To redzam arī skaitļos – 2013. gadā piedzima 20 596 bērnu, bet 2023. gadā 14 490 un, drošticami, ka 2024. gadā dzimušo skaits ir vēl mazāks. Šā gada februārī uzzināsim precīzus samazinājuma datus.Lai gan Latvijā mātes statistiski ir jaunākas nekā vidēji Eiropas Savienībā, viņu vidējais vecums, dzemdējot pirmo bērnu, turpina pieaugt – no 26 gadiem 2013. gadā līdz 28 gadiem 2023. gadā Vēl jāatzīmē, ka dzimstībai ir cieša saistība ar mātes izglītības līmeni – pusei (50,5%) no jaundzimušo bērnu mātēm ir augstākā izglītība, 34,1% – vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un 12,5% – pamatizglītība vai zemāka. Vidējais vecums jaundzimušā mātēm, kurām ir augstākā izglītība, 20
Līga Āboliņa: De ce nu se nasc atât de mult cât vreau și trebuie?
