Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) direktoreDažreiz man šķiet, ka Limbažu novadam vienkārši nav paveicies ar to, ka pirms septiņiem gadiem sāku šeit dzīvot. Visticamāk, visos novados gan ir diezgan līdzīgi, ja iedziļinās pamatīgāk.Gan jau arī mūsu kaimiņu Cēsu novadu būtu, par ko kritizēt, kaut pagaidām man tas šķiet mūsu apvidū viens no labajiem piemēriem – izveidojot aplikāciju aktīvai saziņai ar iedzīvotājiem un organizējot iesaistošus procesus vēlēšanu aktivitātes paaugstināšanai, piemēram, organizējot vēlēšanu izspēli arī bērniem un jauniešiem. Gulbenes novads līdzdalības budžetu ieviesa jau 2020. gadā, pirms to vēl pieprasīja jaunais Pašvaldību likums, un šādu labu piemēru kopumā Latvijā noteikti ir vēl vairāk.Par pašvaldību reformu var teikt – vienaldzīgo nebija. Tā tika gaidīta ar cerībām vai ar dusmām. Es piederu pie cerīgajiem, jo “jauna slota tīri slauka”. Redzēju to kā iespēju sakārtot iestagnējušos procesus, kas ir neizbēgami, ja vieni un tie paši cilvēki gadu desmitiem maina amatus, bet nemainās paši. Manā interešu lokā arvien ir bijusi tieši sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un pilsoniskais aktīvisms, jo uzskatu, ka mēs katrs arī atbildam par vietu, kurā dzīvojam.Sabiedrības iesaiste pašvaldību lēmumu pieņemšanā ir interesants temats, jo, no vienas puses, visi viens otru pazīst paaudzēs – var aiziet un sarunāt, kā te saka, no otras puses – kā tu iesi kritizēt savu kaimiņu, draugu vai klasesbiedru.Veselīga kritika ir daļa no demokrātijas – tā virza uz efektivitāti, labākiem un piemērotākiem risinājumiem, lēmumiem iedzīvotāju interesēs – nevis tikai to, kas pagadās pie pareizā galda īstajā brīdī. Protams, mazām un pozitīvām iniciatīvām pašvaldībās arvien atrodas atbalsts – sporta spēlēm, kādam koncertam vai labiekārtošanas darbiņiem, mazie projektu konkursiņi ar pāris tūkstošu eiro ir iecienīts sabiedrisko iniciatīvu atbalsta veids.Apvienojot novadus, maciņi nevalstisko organizāciju atbalstam, protams, kļuva biezāki tīri matemātiski. Mūsu novadā tas esot jau sešu ciparu skaitlis. Tiesa, šis skaitlis nesadevās rokās ar atklātību, kam un kādi līdzekļi tiek piešķirti. Kā man reiz teica, kad piedāvāju palīdzību sakārtot pēc noteiktiem un atklātiem kritērijiem novada nevalstisko organizāciju finansējumu: “Kā tad varēs iedot tiem, kam vajag?”Jāatzīst gan, ka šajos konkursos, kā novērots, nav liela atbalsta tieši pilsoniskām iniciatīvām, kas saistītas ar reformām un attīstību, vairāk priekšroka tiek dota kultūras un sporta pasākumiem, labiekārtošanai vai sociālajam atbalstam. Atklātības trūkums nodrošina mierīgu sadzīvošanu novada biedrībām, jo kurš tad zina, kam piešķir simtus pāris ekskursijām gadā, kam tūkstošus vērienīgākām idejām, varbūt pat pašval
Inese Vaivare: Greutatea grea a transparenței autorităților locale
