În care țară baltică se plătește cel mai mult impozit pe salariu?   

Aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā savos maciņos šogad saņems vairāk un var apgalvot, ka nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Taču, ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.Attiecīgi Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto nepaliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, kamēr Igaunijā jau visaptverošākas – no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.Tāpēc, lai novērtētu, cik patiesībā konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus dažādiem algu līmeņiem.Latvijā joprojām saņem vismazākMinimālā darba alga pirms nodokļu nomaksas viszemākā ir Latvijā – 740 eiro, kam seko Igaunija ar 886 eiro un visaugstākā tā ir Lietuvā 1038 eiro. Tā kā Lietuvā nodokļu apjoms, ko maksā darba ņēmējs un devējs, ir krasi atšķirīgs no pārējām kaimiņvalstīm, tad algu salīdzinājums pirms nodokļu nomaksas nesniedz pilnu ainu. Pēc nodokļu nomaksas, minimālās algas pelnītājs Latvijā joprojām saņem vismazāk – 623 eiro, kamēr Lietuvā – 777 eiro, bet Igaunijā – 810 eiro. Kā redzams, pēc nodokļu atskaitīšanas, Lietuva savas līderpozīcijas atdod Igaunijai.Pieņemot, ka darba alga pirms nodokļu nomaksas ir 1900 eiro, vislielāko summu pēc nodokļu atskaitījumiem saņems strādājošais Igaunijā – nepilnu 1461 eiro.Tad seko Latvija ar nepilniem 1397 eiro (-64 eiro) un vismazāko algu jeb 1214 eiro (vēl -183 eiro ) saņems Lietuvā strādājošais.Arī lielāku algu saņēmējiem pret darba ņēmēju labvēlīgākā ir Igaunijas nodokļu politika. Tā, piemēram, 3500 eiro algas saņēmējs pēc nodokļu nomaksas Igaunijā saņem nepilnus 2632 eiro, kam seko Latvija ar nepilniem 2464 eiro (-168 eiro) un tad Lietuva ar nepilniem 2118 eiro (vēl -346 eiro).”Vērtējot dažādo algu apmērus, cik saņem iedzīvotāji “uz rokas”, varam uzgavilēt, ka Latvija šajā ziņā nav vissliktākajā situācijā,” saka “Swedbank” Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa. “Taču tā ir tikai puse no stāsta, jo darbaspēka nodokļiem ir divas būtiskas daļas, proti, tā, kas tiek