Ca pasarile sa fie nu doar in mintea noastra, ci si in padure. Conversatie cu cercetatorul de vulturi   

Teksts: Līga ŠvāneFoto: LETA, Publicitātes foto no LVM arhīvaDaudzi noteikti dzirdējuši teicienu “Ja gribi izbļauties, ej uz mežu!”. Patiesībā šis pamudinājums ir nevietā, jo mežs ir mājvieta daudziem dzīvniekiem, tostarp putniem, un skaļa trokšņošana var tos izbiedēt. Mežā jāuzvedas pēc iespējas klusāk, un, ja būsim vērīgi, noteikti pamanīsim ne tikai dzīvo radību atstātās pēdas, bet arī pašas radības vai to mītnes, piemēram, putnu ligzdas.Vai zināji, ka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) datubāzē ir reģistrētas ap 8000 lielo putnu ligzdas? Daudzās no tām ligzdo īpaši aizsargājamu sugu putni. Ap 500 jeb 6,5% no visām uzskaitītajām ligzdām atrodas ārpus LVM apsaimniekotajām teritorijām.Kāpēc tā? “Vērtējot mūsu mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, vērtējam arī piegulošās teritorijas. Piemēram, ja valsts mežos plānojam būvēt meža autoceļu ļoti netālu no robežas ar citu īpašnieku mežiem, cenšamies vērtēt arī ietekmi blakus teritorijās, tostarp veicam arī vairāku īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringu,” stāsta Uģis Bergmanis, LVM vecākais vides eksperts un ornitologs, viens no vadošajiem mazo ērgļu pētniekiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.Simtiem jaunu lielo ligzdu ik gaduKatru gadu tiek atrastas un LVM GEO lietotnē reģistrētas vidēji 500 jaunas lielās ligzdas, kuru apzināšanā iesaistīti aptuveni 300 cilvēki. Šo svarīgo darbu veic ne tikai vides eksperti un ornitologi, bet arī mežkopji, cirsmu plānošanas un meža infrastruktūras speciālisti, kā arī citi mežsaimniecības sektora darbinieki.Vides eksperts un ornitologs Uģis Bergmanis ar mazo ērgli”Piemēram, 2024. gadā tika atrastas 459 jaunas ligzdas, no kurām 19 ligzdo jūras ērglis. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados visā Latvijas teritorijā ligzdoja līdz pieciem jūras ērgļiem. Minētie skaitļi ļoti skaidri norāda uz konkrētas sugas populācijas būtisku pieaugumu,” novērojumos dalās Bergmanis.Starp pagājušā gada atradumiem jāizceļ arī 43 jaunas mazo ērgļu ligzdas, 18 zivju ērgļu ligzdas, 41 vistu vanagu ligzda, deviņas melno stārķu ligzdas. Atrastas arī 200 jaunas peļu klijānu ligzdas. Ornitologs uzsver – ne tikai izmēros lielie putni, bet ikviena putnu suga ir vērtība. Turklāt īpaši aizsargājamo putnu sugu indivīdi ne vienmēr ir lieli. Bergmanis kā piemēru izceļ apodziņu, kas ir Latvijas teritorijā mazākā pūcīte. Šīs sugas pārstāvji ir aptuveni strazda lielumā un ir īpaši aizsargājami. Apodziņš ir tā saucamā lietussarga suga, proti, dzīvotnē – galvenokārt pieaugušos mežos – sastopamas vēl citas īpaši aizsargājamas sugas.LVM identificē teritorijas, kurās ligzdo saudzējamas un īpaši aizsargājamas putnu sugas, un šajās vietās tiek ierobežota vai pat pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, lai neapdraudētu putnu ligzdošanas vietas. “Mūsu uzdevums ir aizsargā